Īsumā

Kas ir Eiropas Parlamenta delegācijas?

Eiropas Parlamenta delegācijas ir oficiālas Eiropas Parlamenta deputātu grupas, kas veido un padziļina attiecības ar trešo valstu parlamentiem, reģioniem un organizācijām.

Tādējādi delegācijas ir Parlamenta galvenā saikne ar citām likumdošanas iestādēm gan Eiropā, gan citviet pasaulē.

Kopā ar Parlamenta komitejām un Eiropas Parlamenta deputātiem, kad viņi pauž atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām ārpus ES robežām, delegācijas stiprina Eiropas Parlamenta nostāju.

Ar regulārām diskusijām īstenojot parlamentāro diplomātiju, delegācijas arī popularizē ES kā tādu un mudina partnerus ievērot ES vērtības un intereses.

Parlamentu sadarbības sanāksmes

Delegācijas organizē parlamentu sadarbības sanāksmes ar pārstāvjiem, kas ievēlēti valstīs ārpus ES. Tas dod partneriem iespēju klātienē apspriest dažādus jautājumus.

Šīs sanāksmes parasti notiek reizi vai divas gadā un ilgst no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.

To norises vieta mainās: uz vienām EP deputāti dodas uz kādu parlamentu ārpus ES, bet citās EP delegācija uzņem savus viesus Eiropas Parlamentā.

Ja EP deputāti uz šīm sanāksmēm dodas ārpus ES, viņi cenšas tikties arī ar cilvēkiem ārpus uzņemošā parlamenta un apmeklē tos, kas īsteno ES finansētus projektus.

Diskusijas Briselē un Strasbūrā

Delegācijas rīko sanāksmes arī Briselē un Strasbūrā, atsevišķi vai kopā ar citām delegācijām vai komitejām.

Šīs īsās sanāksmes ļauj delegācijām plānot parlamentu sadarbības sanāksmes un apspriest situāciju partnervalstīs.

Delegācijas bieži uzaicina viesus uzstāties un apmainīties viedokļiem ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Daudzi runātāji strādā citās ES iestādēs, visbiežāk Eiropas Komisijā vai ES diplomātiskajā dienestā, vai arī vēstniecībās vai universitātēs.

Dažkārt delegācijas uzaicina uzstāties cilvēkus, kuru balss citādi varētu palikt nesadzirdēta, piemēram, politiskās opozīcijas locekļus vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

45 pastāvīgās delegācijas

Eiropas Parlamentā pašlaik ir 45 pastāvīgās delegācijas.

Šis skaits tika noteikts ar lēmumu par parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaitu.

Šajā lēmumā, ko pieņēma 2019. gada aprīlī, bija uzskaitītas delegācijas, kas darbosies devītā Parlamenta sasaukumā (2019-2024), un tās tika sagrupētas pa reģioniem.

Delegāciju sadarbības valstu skaits katrā konkrētajā sasaukumā var būt visai atšķirīgs. Piemēram, septītajā Parlamenta sasaukumā (2009-2014) ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni un Kosovu strādāja viena vienīga delegācija. Kopš 2014. gada vidus ar šīm valstīm strādā četras atsevišķas delegācijas.

Parlaments var jebkurā laikā arī pieņemt lēmumu nosūtīt oficiālas Eiropas Parlamenta deputātu grupas uz trešām valstīm, lai reaģētu uz politiskām norisēm vai piedalītos konferencēs vai citos pasākumos.

Sastāvs

Visām delegācijām ir vienāda struktūra. Katrai ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus ievēlē delegācijas locekļi.

Visus delegācijas locekļus izvirza Parlamenta politiskās grupas, un kopējais katras delegācijas sastāvs ir līdzsvarā Parlamenta politiskajam sastāvam.

Ikviens EP deputāts ir kādas pastāvīgās delegācijas loceklis. Daži deputāti piedalās vairāku delegāciju darbā.

Lielākās delegācijas parasti ir tās, kas veidotas darbam ar parlamentārajām asamblejām, kurās tiekas vairāki parlamenti.

Piemēram, Eiropas Parlamenta delegācijā, kas veltīta forumam, kurš notiek divreiz gadā un pulcē visus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu parlamentus, darbojas 78 EP deputāti.

Taču tik liela delegācija ir neparasta. Lielākajā daļā Parlamenta delegāciju ir 20 vai mazāk deputātu. Mazākajās delegācijās ir tikai 8 deputāti.

Reglaments

Delegācijām ir jāievēro stingri noteikumi, kas izklāstīti vairākos dokumentos un lēmumos.

Divi no Parlamenta oficiālā Reglamenta pantiem ir veltīti delegācijām. Turklāt arī daudzi noteikumi, kas reglamentē komiteju darbu, attiecas arī uz delegācijām.

Dažas procedūras ir precizētas arī Eiropas Parlamenta jaunākajā lēmumā par delegāciju skaitu. Tajā ir detalizēti izklāstīts, kā tiek koordinēts komiteju un delegāciju darbs, tostarp braucienu laikā.

Izsmeļoši noteikumi delegācijām ir izklāstīti oficiālā dokumentā "Īstenošanas noteikumi, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības".

Tajā ir noteikts Parlamenta delegāciju vispārējais mērķis: "[...] uzturēt un attīstīt sakarus ar to valstu parlamentiem, kuras tradicionāli ir Eiropas Savienības partneri, un [...] sniegt ieguldījumu to vērtību sekmēšanā [...], kas ir Eiropas Savienības dibināšanas pamatā."

Noteikumos arī aprakstīts, kā Parlamenta delegācijām jāievēro Parlamenta nostāja un standarti.

Citos pantos ir izklāstīts, kuri EP deputāti var pievienoties delegācijas braucieniem ārpus ES. Lai samazinātu izmaksas, braucienu dalībnieku skaits ir stingri ierobežots, un katram braucienam nepieciešama iepriekšēja atļauja.

Attiecības ar komitejām

Eiropas Parlamentam ir trīs pilnas komitejas un divas apakškomitejas, kuru darbs ir galvenokārt vērsts uz darbībām ārpus ES ("ārējām darbībām"). Šīm komitejām ir īpašas darba attiecības ar delegācijām.

Komitejas un delegācijas informē cita citu par savām sanāksmēm un diskusijām. Komitejas aicina delegāciju locekļus (un delegācijas komiteju locekļus) iesaistīties savā darba un pienākumu izpildē, tostarp braucienos ārpus ES.

No visām komitejām vissvarīgākā loma attiecībās ar delegācijām ir Ārlietu komitejai (AFET). Šī komiteja koordinē delegācijas darbu un nodrošina to politisku pārraudzību ne tikai attiecībā uz pastāvīgajām delegācijām, bet arī visiem EP deputātiem, kuri dodas oficiālos Parlamenta darba braucienos uz valstīm ārpus ES.

Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) sadarbojas ar visām delegācijām, ja darba kārtība skar starptautiskus ekonomikas un tirdzniecības jautājumus. Delegācija, kas strādā ar CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, ir īpaši cieši saistīta ar INTA komiteju.

Visbeidzot, Attīstības komiteja (DEVE) koordinē delegācijas, kas darbojas attīstības jautājumu jomā. Delegācija Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā ir viena no daudzajām delegācijām, kas strādā kopā ar DEVE komiteju.

Pirms kāda no delegācijām tiekas ar pārstāvjiem, kas ievēlēti ārpus ES, komitejas ierosina politiskos tematus, kurus delegācija varētu izskatīt vai kuriem ir jāpievēršas. Pēc sanāksmes delegācijas priekšsēdētājs sniedz ziņojumu AFET komitejai.

Darbs demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā

Daudzas delegācijas iesaista savā darbā arī Eiropas Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu (DEG). Šī struktūrvienība, ko vada AFET un DEVE komiteju priekšsēdētāji, pārrauga Parlamenta centienus stiprināt demokrātiju un cilvēktiesības ārpus ES.

Viena no grupas galvenajām darbībām ir vēlēšanu novērošanas misiju organizēšana.

EP deputāti gadā 10 līdz 12 reizes dodas uz trešām valstīm, lai novērotu balsošanas procesus. Viņu pieredze kā ievēlētajiem pārstāvjiem palielina viņu vērtējumu politisko ticamību.

Citu DEG pārraudzīto projektu mērķis ir palīdzēt parlamentiem trešās valstīs kļūt stiprākiem un pilnībā īstenot savu potenciālu.

Sadraudzības grupas un citi neoficiāli grupējumi

Dažkārt EP deputāti veido neoficiālus grupējumus, lai apspriestu attiecības ar trešām valstīm.

Šīs sadraudzības grupas, ko dažkārt sponsorē lobisti vai ārvalstu valdības, nav oficiālas Eiropas Parlamenta struktūras.

Ja šīs grupas ceļo uz ārvalstīm, tām nav oficiāla statusa, un tādēļ vietējie ES biroji tām nesniedz palīdzību, ko tie piedāvā pastāvīgajām delegācijām. Šīs grupas nesaskaņo savu darbību ar komitejām un nevar izteikties Parlamenta vārdā.

Deputātiem, kuri piedalās šajās grupās, ir pienākums būt pārredzamiem attiecībā uz savu statusu un izvairīties no iejaukšanās Parlamenta oficiālo struktūrvienību darbā.