Demokrātija un cilvēktiesības 

Pamattiesības attiecas uz visiem cilvēkiem ES neatkarīgi no viņu statusa vai izcelsmes.

Dažas no šīm tiesībām ir tikpat senas kā Eiropa, piemēram, tiesības uz dzīvību un brīvību, domu un vārda brīvību.

Bet citas, lai ietu līdzi laikam, ir nācies formulēt no jauna. Personas datu aizsardzība vai cilvēku klonēšanas aizliegums vēl pirms aptuveni četrdesmit gadiem nenodarbināja pirmo ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu prātus.

Eiropas Parlaments neuzskata, ka cilvēku pamattiesības beidzas pie ES robežām.

Eiropas Parlamenta deputāti regulāri — atsevišķi un vienoti — runā par situāciju cilvēktiesību jomā valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Tā kā šīs tiesības tiek uzskatītas par vispārējām, atbildes reakcija ir nemainīga neatkarīgi no tā, vai pārkāpums notiek Mjanmā/Birmā, kas atrodas teju 8000 kilometru attālumā, vai Baltkrievijā, kas robežojas ar Savienību.

Cīņa par cilvēktiesībām ir atvedusi uz Eiropas Parlamentu arī daudzus ievērojamus cilvēktiesību aizstāvjus.

Pakistāniešu cīnītāja par bērnu tiesībām uz izglītību Malala Jusafzaja (Malala Yousafzai), jezīdu sievietes, kas bijušas "Islāma valsts" gūsteknes Irākā, ārsts no Kongo Demokrātiskās Republikas, Latīņamerikas politieslodzītie — viņi visi ir uzstājušies Eiropas Parlamentā.

Demokrātijas saglabāšana ir viens no šo centienu galvenajiem aspektiem, un tā ir noteikta Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā: "Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam."

Eiropas Parlamenta deputāti aizstāv demokrātiskās sistēmas visā pasaulē. Daži no viņiem ir mērojuši tālu ceļu, lai novērotu vēlēšanas, būtu par vidutājiem konfliktos un atbalstītu jaunos parlamentus.

ES dibināšanas dokumentos ir paredzēts, ka Savienībai kopumā ir jāaizstāv demokrātijas principi ārējās attiecībās. Bet Eiropas Parlamentu šie centieni skar vēl tiešāk, jo deputāti, kas piedalījušies vēlēšanās un kampaņās, demokrātiju uztver personīgi.